pirmdiena, 2015. gada 20. aprīlis

Viņu / Mūsu!

În limba ta / DZIMTĀ VALODA
Atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 25. gadadienu vēlējos mazliet izcelt pašmāju patriotiska rakstura skaņdarbus. Mūsu valsts nacionālo himnu Dievs, svētī Latviju! (no vācu tautasdziesmas ar nosaukumu Wenn ich ein Vöglein wär, ietekmējoties vai nē, nav mans uzdevums par to spriest) komponists Kārlis Baumanis, 1873. gadā, sacerēja nevis savas dzimtās Vidzemes ārēs, bet gan Krievijas ziemeļu galvaspilsētā Sanktpēterburgā, kur 19. gadsimta otrajā pusē viņš strādāja par vācu valodas pasniedzēju Смольный институт благородных девиц. Personīgi man, no visiem līdz šim dzirdētajiem šā skaņdarba variantiem gan stilistiski, gan tīri emocionāli, pie sirds iet cita mūsu leģendāra dziesmdara, Raimonda Lagimova (Inokentijs Mārpls) jeb Dambja, apdare. Otra kompozīcija, kuru pieminēšu gaidāmo svētku un latviskuma kontekstā ir Dzimtā valoda, kas 2011. gada novembrī TV3 šovā Mūsu zelta dziesma, pēc tam, kad to nodziedāja Andris Ērglis, skatītāju un ekspertu kopējā balsojuma rezultātā, ieguva Grand Prix. Piebildīšu to, ka sākotnēji uz 'zelta dziesmas' statusu esot tikušas izvirzītas kopsummā 140 meldijas, kuru tekstu autori, citu starpā, ir tādi atzīti latviešu dzejnieki kā: Māra Zālīte, Jānis Peters, Vizma Belševica, Māris Čaklais, Andra Menfelde un Leons Briedis. Jūsu valodā (oriģinālais nosaukums: În limba ta) ir moldāvu autora Grigores Vieru darbs, kas atrodams 1978. gadā izdotajā krājumā ar nosaukuma Piektdienas zvaigzne (Steaua de vineri) un Ainars Virga (Līvi) Mūzikā to pārlika no Imanta Ziedoņa atdzejojuma!

P.S. - Ukraiņu estrādes dziedātājas Sofijas Rotaru repertuārā ir vismaz sešas (Adio, Amor, Молодость-цветок, Песня о моей жизни, Нежная мелодия, Романтика) kompozīcijas ar Grigores Vieru tekstiem!

În limba ta

aceeasi limba
Toata lumea plange,
In aceeasi limba
Rade un pamant.

Ci doar in limba ta
Durerea poti s-o mangai,
Iar bucuria
S-o preschimbi in cant.

In limba ta
Ti-e dor de mama,
Si vinul e mai vin,
Si pranzul e mai pranz.

Si doar in limba ta
Poti rade singur,
Si doar in limba ta
Te poti opri din plans.

Iar cand nu poti
Nici plange si nici rade,
Cand nu poti mangaia
Si nici canta.

Grigore Vieru